"Beg" un "plead" angļu valodā abi izsaka lūgšanas, bet ar atšķirīgu nozīmes intensitāti un kontekstu. "Beg" biežāk nozīmē lūgšanu, kas ir ļoti pazemīga un pat nedaudz izmisuma pilna. Savukārt "plead" norāda uz nopietnāku, emocionālāku un oficiālāku lūgumu, bieži vien saistītu ar tiesu vai nopietnu situāciju. "Plead" var ietvert arī pierunāšanu un argumentēšanu, kamēr "beg" galvenokārt koncentrējas uz lūgšanu pati par sevi.

Apskatīsim dažus piemērus:

• Beg: "I begged him to forgive me." (Es viņu lūdzu man piedot.) Šajā teikumā redzams izmisums un pazemība. Lūgums ir ļoti personisks.

• Plead: "She pleaded not guilty in court." (Viņa tiesā apgalvoja savu vainu.) Šeit "plead" ir saistīts ar oficiālu procesu un argumentāciju. Tas nav tikai vienkāršs lūgums, bet gan nopietna deklarācija.

• Beg: "He begged for mercy." (Viņš lūdza žēlastību.) Šis teikums atkal uzsver izmisuma un pazemības elementu.

• Plead: "He pleaded with the judge to show leniency." (Viņš lūdza tiesnesi par vieglāku sodu.) Šajā gadījumā lūgums ir nopietns un argumentēts, vērsti uz konkrētu rezultātu.

Lai labāk saprastu atšķirību, iedomājieties, ka jūs zaudējāt savu suni. Jūs varētu beg cilvēkiem, lai palīdzētu atrast suni (Es lūdzu visus, kas redzējuši manu suni, ziņot man!). Bet ja jūs būtu tiesā, apsūdzēts par kaut ko, ko neesat izdarījis, jūs pleadētu savu nevainību (Es apgalvoju savu nevainību!).

Happy learning!