Angļu valodā vārdi "cry" un "weep" abi nozīmē raudāt, tomēr starp tiem ir niansēta atšķirība. "Cry" ir vispārīgāks vārds, kas apzīmē raudāšanu jebkura iemesla dēļ – gan no prieka, gan no sāpēm. Savukārt "weep" parasti apzīmē skumju, bēdu vai dziļa emocionāla sāpju izpausmi raudāšanas veidā. "Weep" ietver sevī lielāku emocionālu intensitāti nekā "cry".

Apskatīsim dažus piemērus:

• She cried because she cut her finger. (Viņa raudāja, jo sagrieza pirkstu.) – Šajā gadījumā "cried" ir piemērotāks, jo asaras ir izraisītas no sāpēm, nevis dziļām emocijām.

• He wept when he heard the news of his grandfather's death. (Viņš raudāja, uzzinot par vectēva nāvi.) – Šeit "wept" ir precīzāks, jo izsaka dziļas bēdas un skumjas.

• The baby cried all night. (Mazulis raudāja visu nakti.) – Atkal, "cry" ir piemērots, jo apraksta bērna raudāšanu, kas nav obligāti saistīta ar spēcīgām emocijām.

• She wept silently into her pillow. (Viņa klusībā raudāja sev spilvenā.) – Šajā teikumā "wept" uzsver emocionālo intensitāti un klusumu.

Ir svarīgi atcerēties, ka, lai gan "weep" parasti apzīmē spēcīgākas emocijas, konteksts var ietekmēt vārda nozīmi. Abus vārdus var lietot, aprakstot raudāšanu, tomēr "weep" piešķir raudāšanai lielāku dziļuma un intensitātes pakāpi.

Happy learning!