"Laugh" un "chuckle" – abi nozīmē smieties, taču starp tiem ir būtiska atšķirība. "Laugh" apzīmē skaļu, bieži vien izteiktu smiešanās veidu, kas var būt gan priecīgs, gan arī nikns vai pat ņirgājošs. Savukārt "chuckle" apzīmē klusu, patīkamu, bieži vien sevī iekšā notiekošu smiešanos. Domājiet par "chuckle" kā par smalku, mierīgu smīnēšanu.

Piemēram: "She laughed out loud at the joke." (Viņa skaļi smējās par joku.) Šeit redzam skaļu, izteiktu smiešanos. Savukārt "He chuckled softly to himself." (Viņš klusi smīnēja sev līdzi.) apraksta klusu, iekšēju smiešanos.

Vēl viens piemērs: "The children laughed hysterically at the clown." (Bērni histēriski smējās par klaunu.) Šeit "laugh" atkal norāda uz izteiktu, pat pārmērīgu smiešanos. Salīdzinājumam: "She chuckled at the witty remark." (Viņa smīnēja par asprātīgo piezīmi.) – šeit "chuckle" norāda uz mierīgāku, pozitīvāku reakciju.

Jāņem vērā, ka kontekstam ir liela nozīme. Vārds "chuckle" var tikt lietots arī kā metafora, piemēram, aprakstot, kā kaut kas "smīn" (piemēram, kaut kas darbojas nevainojami). Šādos gadījumos "laugh" nebūtu piemērots.

Happy learning!