Angļu valodā vārdi "memory" un "recollection" bieži vien tiek lietoti līdzīgā kontekstā, un sākumā tie var šķist sinonīmi. Tomēr starp tiem ir būtiska atšķirība. "Memory" ir plašāks jēdziens, kas apzīmē spēju atcerēties un glabāt informāciju. Savukārt "recollection" norāda uz specifisku, apzinātu atcerēšanos kāda konkrēta notikuma vai informācijas. "Recollection" ietver sevī aktīvāku atcerēšanās procesu, kas bieži saistīts ar pūlēm un detaļu atjaunošanu.

Piemēram, "I have good memory" (Man ir laba atmiņa) apzīmē vispārējo spēju atcerēties lietas, kamēr "I have a vivid recollection of that day" (Man ir spilgta atmiņa par to dienu) norāda uz apzinātu atcerēšanos konkrētas dienas detaļām. Vēl viens piemērs: "My memories of childhood are precious" (Manas bērnības atmiņas ir dārgas) apraksta vispārējo atmiņu kopumu, bet "My recollection of the meeting was that it was unproductive" (Mana atmiņa par sanāksmi bija tāda, ka tā bija neproduktīva) apraksta specifisku atmiņu par vienu konkrētu notikumu.

Varētu teikt, ka "recollection" ir "memory" apakškopums. Visas "recollections" ir "memories", bet ne visas "memories" ir "recollections". "Memory" var būt arī neapzināta, piemēram, kā muskuļu atmiņa (muscle memory), kamēr "recollection" vienmēr ir apzināta un aktīva atcerēšanās.

"I can't recall his name" (Es nevaru atcerēties viņa vārdu) ir līdzīgs teikumam "I don't remember his name" (Es neatceros viņa vārdu). Tomēr "recall" un "recollection" bieži tiek lietoti kontekstos, kas uzsver apzinātu piepūli atcerēties.

Happy learning!